Jaunjelgava

Vispārīgi dati

Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju aizņem 11,2 km2 (t.sk. lauku teritorija 5,1 km2).

Kopējais iedzīvotāju skaits ir 2476.

Vēsture

Jaunjelgavas pilsētas vēsture sniedzas tālā senatnē. 13.gadsimtā Jaunjelgava vietā atradās sena sēļu pils ko nopostīja vācu krustneši. Tās vietā sāka veidoties apdzīvota vieta. Ap 1450.gadu te izveidojas muiža. 1590.gadā Jaunjelgavai, kas savā pirmsākumā saukta par Sēreni, Jaunpilsētiņu, vai Jaunpilsētu (vācu Neustadtchen, arī Neustadt), vēlāk par Jelgaviņu, Jauno Jelgaviņu, Lubu Jelgavu, Kurzemes hercogs Frīdrihs piešķīra miesta tiesības. 1956.gadā miestā pastāvīgi jau dzīvoja 60 ģimenes. Daugavas ūdensceļam bija liela nozīme Rīgas tirdzniecībā ar austrumiem, un Jaunjelgava bija preču pārkraušanas vieta. Polijas – Zviedrijas kara laikā (1600. – 1629.g.) pilsētiņu 1621. nopostīja.1646.gadā atjaunoto miestu hercoga Fridriha atraitne Elizabete Magdalēna nosauca par Fridrihštati un dāvināja tai 2830 desetīnu zemes, piešķīra savu zīmogu, bet 1647.gadā miestam tika piešķirtas pilsētas tiesības un ģerbonis. 1795. – 1924.g. Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. 1812.gadā pilsētu ieņēma Napoleona I karaspēks. Pēc Rīgas – Daugavpils dzelzceļa atklāšanas 1861.gadā Jaunjelgavas ekonomika turpināja attīstīties, bet kā ūdensceļa piestātne tā zaudēja savu sākotnējo nozīmi. 1.pasaules karā tika nopostīts vairāk nekā 1000 ēku. 1915.gadā, vācu karaspēkam ienākot Jaunjelgavā, lielākā daļa tās iedzīvotāju tika evakuēti uz Krieviju. 1918.gada 5.decembrī vācu karaspēks atstāja Jaunjelgavu. 20. un 30. gados Jaunjelgava izveidojās par tīru un sakoptu pilsētiņu. Tajā darbojās divas valču dzirnavas, zeltera un limonādes fabrika. No visiem strādājošiem 1/3 nodarbojās ar zemkopību, 8% - ar tirdzniecību.

1940.g. 17.jūnijā Jaunjelgavā ienāca Sarkanās armijas daļas. 1941.g. 30.jūnijā pilsētu bez tiešām karaspēku sadursmēm ieņēma vācu okupācijas karaspēks. Sākās ebreju un bijušo padomju aktīvistu represēšana. Totēnu priedēs bojā gāja 585 cilvēki, ko pēc kara pārapbedīja no jauna izveidotajos nacistiskā terora upuru kapos Jaunjelgavā. 1944.g. 18.septembrī pilsētā atkal ienāca padomju okupācijas karaspēks. PSRS okupācijas varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta arī Jaunjelgavas iedzīvotāji.

Reizēm lielu postu pilsētai ir nesusi Daugava. Postoši plūdi bijuši 1773., 1931. un 1941.gadā. Lai pasargātu pilsētu no plūdiem, 30.gadu beigās tika uzcelts 3,5 km garš un 3 m augsts dambis. 1951. un 1952.gadā palu rezultātā tika pārrauts uzbūvētais dambis, applūda ielas, pieplūda pagrabi, iedzīvotāji evakuējās. Šo plūdu laikā iedzīvotāji pārvietojās ar laivām. Seku likvidēšanai tika iesaistīti pat karavīri. Tikai pēc Pļaviņu HES uzcelšanas pilsēta ir pasargāta no plūdiem.

1950.–1956.g. Jaunjelgava bija rajona centrs. 1957.gadā Jaunjelgavai pievienoja Sērenes pagasta teritoriju 3,8 km2 platībā. 1957.gadā Jaunjelgavu pievienoja Jēkabpils rajonam, bet 1962.gadā Ogres rajonam. Taču kopš 1967.gada Jaunjelgava ir Aizkraukles rajonā. Jaunjelgava ir 14. vecākā pilsēta Latvijā.

Pēc 2. Pasaules kara Jaunjelgavā izveidoja Patērētāju biedrību, maizes ceptuvi, ēdnīcu, ambulanci un slimnīcu, bērnu dārzu, viesnīcu, kinoteātri. Jaunjelgavā darbojās mežrūpniecības saimniecība (MRS), mēbeļu cehs, Rīgas metālapstrādes r/a “Darba spars”, cehs (ražoja slaucenes, kannas, maizes kastītes u.c.), r/a “Rīgas apģērbs” cehs, (ražoja darba apģērbus), daudznozaru mājražotāju kombināts “Sarma” cehs, maizes ceptuve, konditorijas cehs.

Pāri Daugavai uz Skrīveriem ir iespējams pārcelties ar laivu .

Pilsētu šķērso autoceļš P87 Aizkraukle-Bauska.