Staburaga pagasts

KURP DOTIES UN KO APSKATĪT STABURAGA PAGASTĀ?

Staburags

Staburaga pagasts Z robežojas ar Daugavu, tā kā senāk Daugava bija nozīmīga starptautisko sakaru maģistrāle, tas ietekmēja vietējo laužu dzīvesveidu un nodarbošanos. Kokmateriālu pludināšana un zvejniecība šeit bija attīstītas nozares, upes ūdeņos bija daudz vērtīgu zivju: laši, nēģi, zuši.  Sēlpils pagasta daļa, ko vēsturnieki pazina kā Vīgantes novadu, 1945.g. tika nosaukta par Staburaga ciemu, savukārt 1990.g. – par Staburaga pagastu. Pagastam vārdu devusi Staburaga klints, 2016.g. apritēs apaļi 50 gadi kopš šis unikālais dabas objekts atrodas zem ūdens. Staburags īsti neatrodas Staburaga pagastā, bet gan uz Seces  un Staburaga pagasta robežas. Muižu pastāvēšanas laikā pagasta teritorijā bija vairāki krogi: Slazdukrogs, Krustakrogs, Sarkanais krogs, Robežkrogs un Mucas krogs. Tagadējā Staburaga pagasta teritorijā bija vairākas muižas: Vīgantes(Stabben) muiža, Augustmuiža, Remberģu muiža un Saules muiža. Voldemārs Zālītis ( Valdis), kurš bērnībā dzīvoja Vīgantes muižā,  Vīgantes muižas apkārtni un tajā skaitā Staburagu ir iemūžinājis grāmatā ”Staburaga bērni”(1895.g.)


Daugavas_vizbulis;anemone (2)_opt