Jaunjelgava

KURP DOTIES UN KO APSKATĪT JAUNJELGAVĀ?

Ekskursijas gida pavadībā pa Jaunjelgavu (tel. 29517851, Ilga)

Jaunjelgava_opt

Jaunjelgava ir viena no Kurzemes hercoga dibinātajām pilsētām. 1590.g. hercogs Fridrihs Ketlers Jaunjelgavai piešķīra miesta tiesības. 1600.g. zviedru-poļu karš noslaucīja šo miestu no zemes virsas, 1647.g.hercoga atraitne miestu atjaunoja un piešķīra tam pilsētas tiesības, mirušā vīra piemiņai hercoga atraitne pilsētiņu nosauca par Frīdrihštati. Laika gaitā Jaunjelgava ir saukta par Sēreni, Jelgaviņu, Lubu Jelgavu, Jaunpilsētu un Jauno Rīgu. Jaunjelgavas vēsture sniedzas 13.gs., kad vācu krustnešu nopostītās sēļu pils vietā Sērenē pie Daugavas ūdensceļa, kur tika krautas preces, sāka veidoties apmetne. 1861.g. Jaunjelgava, kad tika atklāta Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līnija, zaudēja savu nozīmi kā Daugavas ūdensceļa piestātne. Pilsētiņa bieži tika postīta karu laikā, cietusi mēra, holeras epidēmijās, ugunsgrēkos un Daugavas plūdos. 20.gs. sākumā Jaunjelgava savas teritorijas plašuma ziņā bija pēc Rīgas vislielākā pilsēta Latvijā. Līdz Pirmajam pasaules karam Jaunjelgava bija vienīgā vieta Baltijā, kur iedzīvotāju absolūtais vairākums bija ebreji. Jaunjelgava ļoti cieta Pirmā pasaules kara laikā, jo atradās uz pašas kaujas līnijas, tika nopostītas vairāk kā 1000 ēku. Pirmās Latvijas Republikas laikā pilsētā darbojās dzirnavas, zeltera un limonādes fabrika, tās iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar zemkopību un tirdzniecību. Pēc Otrā pasaules kara Jaunjelgavā tika izveidoti: slimnīca, bērnudārzs, viesnīca, kinoteātris, maizes ceptuve, mēbeļu un metālapstrādes, apģērbu šūšanas cehi, daudznozaru mājražotāju kombināta ražotne. No 1950. – 1956.g. Jaunjelgava bija rajona centrs, vēlāk to pievienoja Jēkabpils (1957.g.), tad Ogres (1962.g.) rajonam, 1967.g. – Aizkraukles rajonam, savukārt 2009.g. tika izveidots Jaunjelgavas novads , tajā ietilpst Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju, kā arī Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagasti. Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs ir 17.-19.gs. valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, ko rotā viena no Latvijas mazpilsētās lielākajām jūgendstila ēkām – 1912.g. celtais pilsētas valdes nams.