Sunākstes pamatskola

Latviešu tautas izglītības pirmsākumi meklējami 18.gs., kad Sunākstes mācītājs Gothards Fridrihs Stenders (1714. – 1796.) iestājās par latviešu zemnieku izglītošanu.Viņš neapnicis lūdzis kungus, lai ceļ skolas. Savā draudzē viņš nodibina 6 skolas. Pirmā skola, par kuru ir ziņas, atvērta Vārnavas muižas teritorijā, otra Stendera organizētā skola-Ķesterāta skola Mazsunākstes muižas teritorijā. Vecais Stenders ļoti rūpējies par mācību grāmatu rakstīšanu. Lai bērni varētu iemācīties lasīt, viņš izdeva ,, Jauno ABC ”, ,, Ziņģu lustes” ,,,Bildu Ābici ”

Ieraksts Sunākstes pamatskolas pamatos liecina, ka skola uzcelta 1879.gadā būvuzņēmēja Jēkaba Ozoliņa vadībā, un 1879.gada 15.oktobrī skola, saukta par Lielsunākstes – Piksteres pagasta skolu, sākusi darboties. Skolas pārzinis ir Pēteris Brunovskis.Skolā mācās 119 skolēni. Skolai pagasta pašvaldība piešķir 14,5 ha zemes, tiek izveidoti divi augļudārzi un parks, kur skolēni sastāda kastaņas un ozolus. Skolā mācās latviešu valodu, krievu valodu, rēķināšanu, zīmēšanu, ģeogrāfiju, ticības mācību, dabas zinības un rokdarbus.

1891. gadā par skolas pārzini kļūst Pauls Eihe. Skolēni P.Eihi atceras kā ļoti stingru skolotāju, labu galdnieku, šo amatu viņš mācījis arī skolēniem.

1903. gadā atkal mainās skolas vadība. Pauls Eihe no skolas aiziet, un par skolas pārzini pagasta valde ievēl Ernestu Milleru. E. Millers sunākstiešu atmiņās paliek ne tikai kā ilggadīgs skolas vadītājs, bet arī aktīvs pagasta sabiedriskās dzīves veidotājs, organizētājs. Viņa laikā nodibinās un darbojas Sunākstes krājaizdevumu sabiedrība, bibliotēka, pieaugušo koris, pūtēju orķestris, tiek organizētas teātra izrādes. Koris piedalās VI Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.

Kad Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Sunākstei tuvojas karadarbība, iedzīvotāji dodas bēgļu gaitās uz Vidzemi, skolā ir kara slimnīca. E.Millers evakuējas uz Tulu, bet 1918.gadā viņa vadībā skola atsāk savu darbību. Skolotājs E. Millers miris 1929. gada 7. jūlijā, apglabāts Baznīcas kapos.

Par skolas pārzini ievēl Annu Milleri. 1934.-1935.gadam notiek skolas pārbūves darbi.

1936.-1941. gadam par skolas pārzini strādā A. Briedis. Viņš vada arī Sunākstes 50.mazpulku.1940. gada 6. jūnijā Sunākstes pamatskolu apmeklē Kārlis Ulmanis un pateicas A. Briedim par labu darbu.

Četrdesmitajos gados arī skolu skar padomju represijas, vairāki skolēni skolu nepabeidz, jo tiek izvesti. Kara laikā skolas telpās ir kara slimnīca.

1944. gadā skolas vadīšana , mācību atjaunošana tiek uzticēta Žanim Vīksnam. Tiek labiekārtota skolas apkārtne.1950. gadā iestādīts jauns ābeļdārzs skolas ziemeļu pusē. Skolā ir bišu drava, darbojas jaunie naturālisti. Ļoti rosīgs ir mācību darbs, audzināšanas darbs norit atbilstoši tā laika ideoloģijai. Labus panākumus skolēni gūst sportā – vieglatlētikā, slēpošanā.1963./64. m. g. ar lielu sabiedrības atbalstu pie skolas uzbūvēts sporta laukums. Jaunajā stadionā ir futbola laukums, divi volejbola un basketbola laukumi, skrejceļi, divas augstlēkšanas un tāllēkšanas bedres, kārts lekšanas bedre, diska, granātas un šķēpa mešanas sektori. Pie stadiona ierīko šautuvi.

No 1968.-1986.gadam par skolas direktoru strādā Aleksandrs Kuzņecovs.

1979. gadā skola svin pirmo lielo jubileju – skolas simtgadi. Sunākstiešus pensionētais direktorsŽ. Vīksna iepriecina ar pētījumu ,, Sunākstes skolas hronika”.

Astoņdesmitajos gados skolā par skolotājiem sāk strādāt vairāki bijušie skolas absolventi, ir gados jauns pedagogu kolektīvs, sākas pārmaiņu laiks. 1989. gada 1. septembrī virs skolas sāk plīvot Latvijas karogs.

Deviņdesmitie gadi ir pārmaiņu laiks valstī, izglītībā un arī Sunākstes pamatskolā. Kolektīvs ir gatavs pārmaiņām, pozitīvi uzņem visu jauno, daudz izglītojas, daudzi pedagogi iegūst otru izglītību. 1992. gada 4. februārī tiek atjaunots 50. Sunākstes mazpulks. Mazpulku vadīt uzņemas skolotāja Elga Miķēna, bet no 1993.gada skolotājas Gundega Šķietiņa un Ilona Rauza.

Skolas deju kolektīvs gūst panākumus skatēs, priecē ar savu raito soli svētkos, piedalās Dziesmu un deju svētkos Rīgā.

1999.gada 16. oktobrī skola atkal aicina absolventus uz salidojumu un 120 gadu jubilejas svinībām, un tad jau arī uz 125, 130.

2008./2009. gadā skolā veikti renovācijas darbi – nomainīti skolas logi, labiekārtotas skolas telpas, iegādātas jaunas mēbeles.

Par skolas vadītājiem strādā – 1986.-1987.g. Valentīna Beitāne, 1987.-1993. g. Andris Miķēns, 1993.-1999.g. Sarmīte Kļaviņa.

No 1999.g. skolas direktore ir Larisa Dinvalde.

Vairāk par skolu