Seces pagasts

Sece ir apdzīvota vieta Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma Daugavas kreisajā krastā. Seces pagasts atrodas bijušā Aizkraukles rajona dienvidrietumu daļā, Daugavas senlejā. Pagasts robežojas ar Sērenes, Daudzeses, Sunākstes, Viesītes un Staburaga pagastiem. Ziemeļu daļā Seces pagasts robežojas ar Kokneses pagastu pa Daugavu, kur atrodas Pļaviņu ūdenskrātuve. Pašā dienvidu galā ap 2,5 km garumā robeža ar Viesītes lauku teritorijas mežaino un purvaino daļu pa Viesītes upi. Seces pagasts ir 17613,9 ha liels. Lauksaimnieciski izmantojamā zeme ir 32 procenti no pagasta teritorijas, pusi teritorijas aizņem, meži un purvi.

Teika par Seci.
Senos laikos pa tagadējo Seces ciema teritoriju esot tecējusi Daugava. Bet tad Daugava pēkšņi esot mainījusi savu gultni. Bijušo Daugavas gultni sākuši apdzīvot cilvēki. Viņi esot teikuši, ka Daugava aizgājusi secen, – tā radies Seces nosaukums.
(grām: Latviešu tautas teikas: vēsturiskās teikas – Rīga: 1988)
Sensenos laikos Daugavai bijusi cita gultne – tā tecējusi gar apdzīvotu vietu, tagadējo Seci. Daugava bijusi plata un sekla, pie Sērenes tā aizsērējusi. Tad Daugava izrāvusi sev citu gultni un aizgājusi apdzīvotajai vietai secen. Tā arī radies Seces nosaukums.
Teika nav gluži bez pamatojuma. Senču iztēli ierosinājusi ap 30 km garā un 2 līdz 4 km platā ieleja, ko savulaik ledus laikmetā droši vien izaris šļūdonis. Šo ieleju mēdz uzskatīt par Daugavas senleju. Ieleja sākas pie Staburaga un gandrīz taisnā līnijā iet Sērenes virzienā. Kāda no Seces Kampānu mātēm stāstījusi Brenča sievai Madei, ka gar Nēras grāvi, uz augšu gar Kampāniem, uz Gailīšu kalnu pusi senāk bijis Daugavas blakus straumes krasts. Šī ieplaka velkas pa tagadējo Lauces upītes leju, kamēr satiekas ar lielo Daugavu pie Vāveres kroga. Re, sensenos laikos nez’kāpēc Daugava atkāpusies un aizgājusi šim novadam secen. Tāpēc radies nosaukums pagastam – Sece. Ieplakā viscaur apakšā ir pliena radze, tāpat kā īstajā Daugavā.

      Upes, upītes:
Lielākā no upēm – Lauce 25 km gara, kuru Sērenē pie ietekas Daugavā sauc par Laucesi. Upes sākums ir Vārnavas Beku purvā, tālāk tek caur Sunāksti. Seces pagasta robežu šķērso pie Jauntaimiņiem, tek caur Purviņu dīķiem.
Lauces labā krasta pieteka – Secene ir 14 km gara. Sākas Seces Sodrēju purvā un tek caur Seces centru. Upītes krasti ir apauguši ar niedrēm. Vietām ir bagarēta, izveidojušies tā saucamie Centra dīķi, kuros atrodamas lielās upes gliemenes un dzīvo arī bebri..
No Sodrēju purva uz Daugavas pusi pa Biķernieku gravu tek Sodainīte jeb Sodeja. No Sodrēju purva iztek arī Altenes upīte. Bez tam vēl Seces teritorijā atrodas arī Sunīte, Kučpintu un Mežziedu upītes.

        Ezeri, dīķi:
Bez Secenes upītes izveidotajiem Centra dīķiem vēl ir Skolas dīķis – Seciešu iecienīta peldvieta. Pagasta teritorijā atrodas Pučiņu, Virsaišu, Lāčpurva, Dancenes un Nātraines dīķi un vienīgais ezeriņš Aklis (aklais ezers, akļa ezers, purva ezers)– 1 ha liels. Viena no daudzajām teikām par Akļa rašanos:
Kādreiz tur, kur tagad atrodas Akļa ezers, bijusi varena ķēniņa pils. pilī reiz ienācis vecs ubags un lūdzis dāvanas. Ķēniņš sūtījis ubagu pie pavāra, lai tas ielejot putru. Pavārs prasījis, kamā traukā lai tas ielejot. Ubags atbildējis: „ Ielej tepat cepurē, cita trauka man nav.” pavārs ņēmis liet. Viņš lējis, kamēr pils nogrimusi.
( M.Ezerose, Jēkabpils Bogu muiža).

        Purvi:

            Vislielākais ir Tīrais purvs, kurš atrodas Seces pagasta dienvidu daļā. – piemērots rūpnieciskai darbībai. Bez Sodrēju purva vēl ir Ozoliņu, Kukužu un Lemešu purvi.

       Akmeņi:
Pazīstamākais ir Bogu muižas akmens, kas atrodas aiz bijušās saimniecības ēkas drupām pa labi no ceļa Sece – Daudzese, apmēram divus ar pusi kilometrus no Seces centra.
Kādreiz uz Bogmuižas akmeņa spēlējuši četri vīri kārtes. Te, kā par nelaimi. Akmenī ieplīsis robs un viens sudraba rublis iekritis iekšā. Kāds spēlmanis, gribēdams naudu atrast, ielaidies plaisā, bet, kā viņš tanī ielaidies, tā arī palicis. Pēc brīža laidies otrs, bet arī tas pazudis. Tā lēcis viens pēc otra, kamēr visi pazuduši. Plaisu ar sudraba rubuli vēl tagad varot pusnaktī redzēt.
(grām: Latviešu Tautas teikas: Izcelšanās teikas – Rīga: 1991)
Secē ir vairāki akmeņi ar tā saucamajām velna pēdām. Uz akmeņiem Kampānu purvā un Karakozu ganībās dienvidū sēžot meita un ķemmējot matus, bet zem Boķu akmens esot aprakta nauda.
Putriņkroga kapsētā pirms appludināšanas bijuši trīs akmens riņķa krusti. Divi no tiem atrodas „Kalna Ziedos”, bet trešā atrašanās vieta nav zināma.

       Kalni:
Augstākais kalns – Greblis (137,7 m) – apaudzis ar mežu. Kalns veido samērā līdzenu paceltu rajonu ar stāvām nogāzēm nomalēs. Virsotnē varētu būt ģeodēziska zīme ar augstuma atzīmi. Ja no Seces dodas Aizkraukles virzienā, pēc diviem kilometriem pa labi nogriežas ceļš uz Daugavas malu. Pa šo ceļu 3 km attālumā ceļa kreisajā pusē atrodas Grebļa kalns. Šeit agrāk bijis arī „zaļumu placis”, kurā Secieši līgojuši un notikuši pat vietējo Seces koru Dziesmu svētki. Vēl ir Ziedānu kalns (123,2 m.), Bristānu kalns, Ūzānu, Gailīšu kalni un Degļu kalns.

     Kultūras un vēstures pieminekļi.
Secē pavisam bijuši septiņi krogi, septiņas dzirnavas un septiņas kapsētas. Lepojamies ar Altenes pilskalnu, kur bijušas gan sēļu koka, gan Livonijas ordeņa mūra pilis, Seces baznīcu, Seces pagastskolas ēku, Šteinfeldes muižu un Seces mācītājmuižu.

    Ievērojami cilvēki.
Heinrihs Fridrihs Ludvigs Heselbergs (04.01.1792 – 02.08.1848) – baltvācu mācītājs, valodnieks, rakstnieks. Dzimis Ventspilī, inspektora ģimenē. Studējis teoloģiju Tērbatā, Heidelbergā un Jēnā. Strādājis par mācītāju un mājskolotāju Sakaslejā (1823 – 1826), Dalbē (1826 – 1844) un Secē (1844 – 1848).
Frīdrihs Mālberģis (01.01.1824 – 03.03.1907) – dzejnieks, skolotājs, Seces baznīcas ķesteris. Dzimis Dundagas „Antēs” saimnieka ģimenē. No 1956. gada līdz 1887. gadam strādā Secē par skolotāju un līdz 1880. gadam ir arī baznīcas ķesteris.
Jānis Akurāters (13.01.1876 – 25.07.1937) – latviešu rakstnieks, dzejnieks. Dzimis Dignājas pag. „Jaunzemjos” mežsarga ģimenē. Kādu laiku dzīvojis Secē sievas Marijas Dišleres vecāku mājā „Birzenieki” . Dzīvodams Secē sarakstījis dzejoļu krājumu „Sirds varā” un stāstu grāmatu „Puķes ziemeļos”. Mājas sagrautas otrajā pasaules kara laikā.
Marģeris Tanks (09.09.1895 – ?) – Dzejnieks, īstajā vārdā Mārtiņš Avots. Dzimis Seces pagasta „Piņķos”. Mācījies Seces pagastskolā, vēlāk Altenes pagastskolā. Pēc tam arī Jaunjelgavas tirdzniecības skolā.
Brāļi Alfrēds (14.11.1908 – 03.02.1945) un Vilis (24.07.1910 – 05.02.2000) Kvālis. Dzejnieki. Dzimuši Seces pagasta „Baložos”.
Alma Ancelāne(23.03.1910 – 26.09.1991) – folkloriste. Dzimusi Seces pag. „Caunēs” zemnieku ģimenē. Strādājusi par arhivāri Latviešu folkloras krātuvē (1941 – 1945), zinātniskā līdzstrādniece LVU Folkloras institūtā (1945 – 1946), ZA Etnogrāfijas un folkloras institūtā (1951 – 1955), ZA Valodas un literatūras institūts (1956 – 1986). Pētījusi galvenokārt latviešu tautas mīklas un teikas. Izveidojusi latviešu teiku katalogu.
Rūdolfs Bērziņš (9.10.1911 – 12.09.1999) – gleznotājs. Dzimis „Kalna Čočos” kalēja ģimenē. 1930. gadā iestājas Latvijas mākslas akadēmijā, kur viens no viņa skolotājiem ir Vilhelms Purvītis. 1936. gadā piedalījies Kultūras fonda rīkotajās izstādēs ar savām Daugavas ainavām.
Vilis Pāvils (09.05.1915 – 1992) – kordiriģents, skolotājs, kultūras darbinieks, vijolnieks, režisors. Dzimis Seces muižā rentnieka ģimenē. . Mācījies Seces pamatskolā, pēc tam Jaunjelgavas komercskolā – grāmatvedību, mašīnrakstīšanu vācu un angļu valodu. 1947. gadā apprecējās ar Dzidru Čaksti (ilggadīgu kultūras nama vadītāju). No 1950. gada vada un diriģē korus Secē, Jaunjelgavā, dziedājis Jēkabpils skolotāju korī. Viņa vadītais Seces koris līdz 1985. gadam piedalījies visos Dziesmu svētkos Rīgā , kā arī rajona dziesmu svētkos.
Jānis Rozenbergs (09.01.1927 – 2003) – valodnieks, LVU docents. Dzimis Sunākstē „Lapsu” mājās, bet par savām īstajām mājām sauc Seces pagasta „Auslapus”. Mācījies Seces pamatskolā. Studējis LU Filoloģijas fakultātē. No 1956. gada zinātņu kandidāts, no 1958. gada LU Filoloģijas fakultātes docents.
Rakstnieki Māra Svīre (1936) un Vladimirs Kaijaks (1930 – 2013) dzīvo Seces pagasta „Staburagos”
Humorists Guntis Gailītis (1940) dzīvo Seces pag. „Zemgaļos” . Viņa darbus un īsu biogrāfiju var izlasīt arī interneta lapā: http://guntisgailitis.no.lv